VICE MINISTRU JUSTISA PARTICIPA ENKONTRU KONSEILU MINISTRUS


Dili, 6/10/2021, Sua Execelencia Vice Ministru Justisa Dr. Jose Edmundo Caetano Participa iha Enkontru Konseilu Ministrus iha Palacio do Governo.
Iha sorumutuk Konseilu Ministru aprova Projetu ba Proposta Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2022, aprezenta husi Ministru Finansas. OJE tinan 2022 ho montante dolar amerikanu billaun 1,675 no kompostu husi Orsamentu Administrasaun Sentrál, Orsamentu Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusse Ambeno no Orsamentu Seguransa Sosiál nian. Difini mos plano prerioridade nasionál neen ba iha OJE 2022: mak hanesan, Dezenvolvimentu kapitál umanu (edukasaun, formasaun profisionál no saúde); Abitasaun no inkluzaun sosiál; Setór produtivu sira (agrikultura no turizmu), ambiente no konetividade; Dezenvolvimentu setór privadu; Dezenvolvimentu rurál; no governasaun di’ak.
Aprova mós projetu Deliberasaun ba autorizasaun hodi selebra kontratu finansiamentu rua ho Banku Dezenvolvimentu Aziátiku, iha ámbitu Projetu Espansaun ba Aeroportu Internasionál Prezidente Nicolau Lobato. Projetu deliberasaun ne’e hetan ona deliberasaun iha Sorumutuk Konsellu Ministrus loron 15 fulan-setembru tinan 2021, maibé tanba iha introdusaun ba alterasaun balun iha faze redasaun finál nian, nune’e presiza submete fali ba deliberasaun foun.

Aprova mos projetu Rezolusaun Governu nian kona-ba Planu Asaun Nasionál ba Ema Defisiénsia tinan 2021 to’o 2030, ne’ebé aprezenta husi Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun, Dr. Armanda Berta dos Santos. Planu Asaun Nasionál ba ema ho Defisiénsia tinan 2021 to’o 2030, objetivu prinsipál atu garante promosaun ba direitu ema ho Defisiénsia iha períodu tinan 2021 – 2030, tuir orientasaun sira ne’ebé define ona husi Polítika Nasionál ba Inkluzaun no Promosaun Direitu Ema ho Defisiénsia, ne’ebé aprova liuhusi Rezolusaun Governu nú. 14/2012, loron 9 fulan-maiu, husi asaun lubun ida atu dezenvolve ho forma artikulada husi entidade públika sira.
Konseilu Ministrus delibera atu autoriza loke prosedimentu aprovizionamentu sira ba adjudikasaun kontratu públiku rua ba obra projetu konstrusaun ba irrigasaun Laivai, iha Munisípiu Lautém no Galata iha Munisípiu Baucau, bazeia ba projetu deliberasaun ne’ebé aprezenta husi Ministru Agrikultura no Peskas. Projetu irrigasaun Galata sei kobre área ektare 600 no sei benefisia uma-kain 750. Projetu irrigasaun Laivai sei kobre área ektare 300, inklui natar ektare 176 no sei benefisia uma-kain 435.

Konseilu Ministrus delibera aprova prosedimentu aprovizionamentu ba adjudikasaun kontratu públiku ba akizisaun mákina raiu X tolu ba inspesaun veíkulu, bagajen liman nian no ema nian ne’ebé Autoridade Aduaneira atu utiliza iha Postu Integradu Batugadé no Salele, tuir projetu ne’ebé Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes aprezenta.
Konseilu Ministrus asiste aprezentasaun Relatóriu Datoluk husi Grupu Traballu kona-ba Revizaun Periódika Universál ba aplikasaun direitus umanus iha territóriu nasionál, ne’ebé aprezenta husi Vise-Ministru Justisa, Dr. José Edmundo Caetano. Revizaun Periódika Universál ne’e hanesan mekanizmu ida Konseilu Direitus Umanus, ne’ebé estabelese iha tinan 2006 no abranje Estadu-membrus Nasoens Unidas 193. Timor-Leste submete mekanizmu avaliasaun ida-ne’e ba datoluk, no Revizaun Periódika Universál Timor-Leste nian ikus hala’o iha fulan-novembru tinan 2016. Iha siklu ida-idak sei analiza progresu iha situasaun Direitus Umanus nian iha kada país hahú husi revizaun dahuluk no kada Estadu iha posibilidade atu subliña asaun no medida konkreta sira ne’ebé foti hodi aplika rekomendasaun sira ne’ebé simu iha siklu revizaun anterior nian. Prevee katak Timor- iha fulan-janeiru tinan 2022, Timor-Leste submete relatóriu kona-ba progresu no dezafiu sira kona-ba situasaun Direitus Umanus nian iha país, iha períodu 2017 to’o 2021.

Vise-Primeira-Ministra no Ministra Solidariedade Sosiál no Inkluzaun no Komisária Nasionál ba Direitu Labarik, Dinorah Granadeiro, aprezenta ba Konseilu Ministrus, Relatóriu Períodu Dahaat kona-ba Konvensaun Direitu Labarik nian no protokolu fakultativu sira relasiona ho faan labarik, prostituisaun no pornografia infantil no envolvimentu labarik iha konflitu armadu sira. Relatóriu ne’e abranje períodu tinan 2015 to’o tinan 2019 ba Konvensaun no husi tinan 2008 to’o 2019 ba protokolu fakultativu sira. Atu rekolla dadus no informasaun husi relatóriu ne’e kona-ba implementasaun husi rekomendasaun sira Konvensaun nian, hala’o konsulta públika ne’ebé luan ho ministériu no instituisaun Estadu sira ne’ebé relevante. Hafoin finaliza tiha esbosu dahuluk husi dokumentu ne’e, Komisaun Nasionál ba Direitu Labarik nian, rona mós opiniaun no komentáriu sira husi organizasaun sosiedade sivil nasionál, estranjeira no Ajénsia Nasoens Unidas.

Ministru Petróleu no Minerais, Victor da Conceição Soares no responsavel sira ANPM, Timor Gap no IPG halo aprezentasaun ida kona-ba Planu Estratéjiku Ministériu Petróleu no Minerais nian ba períodu 2021 to’o 2030 no redefinisaun ba setor petroliferu. Planu ne’e aprezenta intensaun balu ba reforsu indústria petrolífera nasionál, maka hanesan esforsu otimizasaun kampu Bayu-Undan ho perfurasaun foun no aselerasaun ba atividade prospesaun no esplorasaun mina-rai no gás iha país.
Ikus liu, Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak no Porta-voz komisaun interministeriál ba planu vasinasaun kontra COVID-19, halo aprezentasaun ida kona-ba vasina kontra COVID-19. Durante aprezentasaun halo atualizasaun ida kona-ba informasaun ikus ne’ebé iha kona-ba vasina kontra COVID-19, iha nivel distribuisaun, implementasaun, efetividade, efeitu sekundáriu no nesesidade administrasaun ba doze reforsu nian. Aprezenta mós dadus ikus kona-ba vasinasaun iha país. Ema 463.644 iha país nia laran maka simu ona pelu menus vasina doze ida, ne’ebé ekivale 61,4% husi populasaun ho idade 18 ba leten. 38,3% husi populasaun adulta iha país maka kompleta ona vasinasaun. Aprezenta mós rekomendasaun ba reforsu prevensaun kazu grave COVID-19 no atu hasa’e persentajen ba vasinasaun nasionál.

Arcanjo Viana das Neves
Media Gabinete Vice Ministru Justisa