VISE MINISTRU JUSTISA PARTISIPA ENKONTRU KONSELLU MINISTRUS


Dili, 14/9/2022, Sua Excelensia Vise Ministru Justisa dr. José Edmundo Caetano (Saka Timor) Partisipa Enkontru iha Konsellu Ministrus,Quarta-feira ne’e iha Palasiu Governu-Dili.

Komunikadu Imprensa
Sorumutuk Konsellu Ministrus nian iha loron 14 fulan-setembru tinan 2022
Konsellu Ministrus hala’o sorumutuk iha Palásiu Governu, iha Dili, no, tuir projetu sira ne’ebé aprezenta husi Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva, delibera ona:
Hodi autoriza prosedimentu aprovizionamentu nian, liuhusi konkursu públiku internasionál no realizasaun despeza ba obra públika sira kona-ba reabilitasaun:
Estrada husi Manatutu ba Laklo - valór globál ne’ebé estima maka US$ 8.315.330,44;
Estrada husi Aileu (Be’cluru) ba Likidoe Laklo - valór globál ne’ebé estima maka US$ 25.154.925,51;
Estrada husi Alas ba Wedeberek- valór globál ne’ebé estima maka - US$23.232.296,32;
Estrada urbana Maliana nian - Pakote I- valór globál ne’ebé estima maka US$ 16.314.392,06; no
Estrada urbana Maliana nian - Pakote II – estrada prinsipál- valór globál ne’ebé estima maka US$ 23.587.019,36;

Aprova prosedimentu ba reabilitasaun:
1. Seksaun husi Laga ba Baguia - Pakote IV Estrada Munisipal sira – no
2. Seksaun husi Quelicai ba Ossu- Pakote III Estrada Munisipal sira.
Konsellu Ministru aprova ona Projetu Proposta Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2023, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes.
Reseita sira Setor Públiku Administrativu nian hanesan US $3.156.922.141, no despeza Setor Públiku Administrativu nian hanesan US $3.155.715.306, inklui Fundu Kombatente Libertasaun Nasionál no orsamentu sira Seguransa Sosiál nian no ba Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusi Ambeno (RAEOA). Despeza sira ba servisu no entidade Administrasaun Sentrál ho valor dolar amerikanu millaun rihun 2,8. Despeza sira ne’ebé prevee ba Seguransa Sosiál ho valór dolar amerikanu millaun 235,7 no Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Kusi Ambenu (RAEOA) ho montante dolar amerikanu millaun 120.
Se la inklui orsamentu ne’ebé prevee ba Fundu Kombatente Libertasaun  Nasionál, 33% husi orsamentu sei aloka ba kuadru institusionál, 35% ba kapitál sosiál, 11% ba dezenvolvimentu ekonómiku, 18 % ba dezenvolvimentu infraestrutura no 3% ba fundu kontinjénsia.
Projetu ba Proposta Lei ne’e prevee alterasaun balun iha taxa impostu seletivu ba konsumu nian, kompara ho saida ne’ebé define iha OJE tinan 2022 nian, liuliu:

-Masin-midar no produtu konfeitaria ba oin sei iha taxa impostu dolar amerikanu 1 ba kilograma ida;
-Bee kahur ho masin-midar ka edulkorante ka aroma seluk, no bebida sira la ho alcohol, la inklui sumu ai-fuan ka produtu ortíkola ba oin sei iha taxa impostu dolar amerikanu 3 ba litru ida;
-Valór taxa impostu atu aplika ba tabaku no produtu seluk mai husi tabaku, ba oin sai husi dolar amerikanu 50 kada kilograma ba dolar amerikanu 100 kada kilograma;

Karreta sira ho ninia valor aas liu duké dolar amerikanu rihun 10 ba oin sei iha taxa impostu porsentu 10, karreta sira ne’ebé ho ninia valor aas liu dolar amerikanu rihun 25 ba oin sei iha taxa impostu porsentu 25, no karreta sira ne’ebé ho ninia valor aas liu duké dolar amerikanu rihun 50 sei iha taxa impostu porsentu 30.

Vise-Ministru Negósius Estranjeirus no Kooperasaun, Julião da Silva, halo aprezentasaun ida kona-ba pontu situasaun ba prosesu adezaun Timor-Leste ba Asosiasaun Nasoins Sudeste Aziátiku (ASEAN). Durante aprezentasaun, Vise-Ministru informa ba membru Konsellu Ministrus kona-ba atividade sira ne’ebé la’o hela no progresu sira ne’ebé alkansa ona no moos asaun sira ne’ebé presiza implementa iha tempu badak no inisiativa lejizlativa sira ne’ebé presiza atu hetan aprovasaun iha tempu badak husi Konsellu Ministrus hodi bele kumpre rekizitu no kompromisu sira ba adezaun ba ASEAN.
Ikus liu, Ministru Obras Públikas, Abel Pires da Silva no Prezidente EDTL, Paulo da Silva, aprezenta ba Konsellu Ministrus kona-ba opsaun sira ba projetu implementasaun ba enerjia renovável sira, tuir estudu viabilidade ne’ebé realiza ona. Aprezenta ona previzaun kustu, prazu, vantajen no dezvantajen sira ba fonte enerjia oioin no ba planu implementasaun nian. Ministériu Obras Públikas no EDTL sei fó kontinuidade ba estudu no avaliasaun ba opsaun sira ne’ebé eziste.  REMATA

Arcanjo Viana das Neves
Media Gabinete Vice Ministru Justisa