HASA’E KOÑESEMENTU SIDADAUN KONA-BA DIREITU NO DEVER, HODI RESPEITA VALÓR UNIVERSÁL DIREITUS UMANUS

Ministériu Justisa (MJ) liu husi Diresaun Nasionál ba Direitus Umanus no Sidadania (DNDHC) hala’o programa formasaun direitus umanus (DU) iha Administrasaun Postu Natarbora, Minisípiu Manatuto durante loron-rua, hahu husi loron 4 no 5 fulan Juñu tinan 2015.

Formasaun ne’e partisipa hosi autoridade lokál sira mak hanesan Xéfe suku, Xéfe aldeia, lider tradisionál, professor sira, Grupo feto sira, juventudi, konfisoins relijioza no membru Polisia Nasionál Timor-Leste (PNTL).

Programa formasaun ne’e hala’o bazeia ba Planu Asaun Anual (PAA) Ministériu Justisa tinan 2015 ho objetivu atu kapasita autoridade lokal sira hodi hasa’e sira nia koñesimentu ba direitus umanus ho nune’e bele aplika iha moris loron-loron. Formasaun ne’e partisipa husi ema nain 31.

Francisco Xavier Vasco Soares ne’ebé reprezenta Diretór Nasionál DNDHC iha sesaun abertura hateten katak, “programa ne’e hala’o bazeia ba Planu Asaun Anuál (PAA) tinan 2015, no iha tinan ida ne’e tuir planu Ministériu Justisa sei halao programa iha Postu Administrativu Natarbora.

Tema sentral ba treinamentu ne’e mak “TREINAMENTU DIREITUS UMANUS HODI HASA’E KOÑESEMENTU SIDADAUN KONA-BA DIREITU NO DEVER, HODI RESPEITA VALÓR UNIVERSÁL DIREITUS UMANUS.” Hanesan programa esensial ba Ministériu Justisa.

Matéria sira ne’ebé fó iha programa treinamentu mak kompostu husi Konseitu Direitus Umanus, Konvensaun Halakon Formas Diskriminasaun Hotu-hotu Kontra Feto (CEDAW), Konvensaun Direitu Labarik (CRC), Konvensaun Hasoru Tortura (CAT), Lei Kontra Violênsia Doméstika (KLVD), Lei Uza Forsa no Resolusaun UNO 1325 kona-ba Feto Páz no Seguransa, ne’ebe mak ható hosi fasilitadór: Sr. Joaozito Viana, Sr. Flaviano Moniz Leão, Sr. Helder Godinho Martins no Sr. Francisco Xavier Vasco Soares.

Iha lian makloke, Administradór Postu Natarbora Rui Gomes hateten katak, agradese ba Ministériu Justisa tanba bele mai hodi fó formasaun ba autoridade lokál no komunidade sira iha area rural, no ami presiza tebes atu iha kuñesementu kona-ba saida mak direitus umanus no dever saida mak povu tenke kumpri hodi nune’e bele partisipa iha prosesu dezenvolvimentu nasionál. Husu mós ba Ministériu Justisa atu abranje formasaun ne’e to’o iha suku ida-idak no sei posivel, bele aplika dala-ida kada fulan tolu-tolu.

Prosesu formasaun ne’e ho metodu partisipativu, ne’ebé fasilitadór ida-idak halo aprezentasaun materia kona-ba prinsipiu no valores direitus umanus, tratadu internasionál no leis nasionál sira. Depois de aprezentasaun, fasilitadór sira loke oportunidade ba prosesu husu no hatán hodi haklean materia ida-idak no ikus mai fahe ba grupo diskusaun.

Prosesu diskusaun la’o iha ambiente rona malu no kritiku tebes. Depois diskusaun grupo, grupo ida-idak halo aprezentasaun ba rezultadu diskusaun no mós hetan feedback hosi partisipante sira seluk.

Administrativamente, Postu Natarbora hamutuk iha suku lima (5) mak hanesan; Suku Barique, Manehat, Fatu waki, Uma boco no suku Aubeon.

Hafoin remata formasaun durante loron-rua, partisipante sira simu kedan sertifikadu hosi Ministériu Justisa.

Hodi hateten mós katak, programa formasaun iha Administrasaun Postu Natarbora, Munisípiu Manatuto mak programa treinamentu ba daruak husi segundu trimestre bazeia ba PAA-DNDHC iha tinan 2015.

Carlos Gonçalves Dias
Offisiál Dokumentasaun DNDHC