REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

Diploma Ministerial

9/2012

Elaborasaun Planu Investimentu Distritál





Atu armoniza implementasaun programa hirak-ne’ebé hala’o iha nível distritu, Governu deside hodi aprova Dekretu-Lei kona-ba Planeamentu Dezenvolvimentu Integradu Distritál (PDID).



Objetivu prinsipál hosi Dekretu-Lei ne’e mak atu estabelese no utiliza instituisaun ne’ebé eziste iha nível distritu, sub-distritu no suku hodi responsabiliza ba elaborasaun no implementasaun projetu infraestrutura sira-ne’ebé identifika iha Planu Investimentu Distritál (PID).



Tuir Dekretu-Lei ne’e, ministériu responsável ba Administra-saun Lokál tenki aprova diploma ministeriál ida hodi defini prosedimentu kona-ba elaborasaun Planu Investimentu Distritál.



Nune’e, Governu, liu husi Ministru Administrasaun Estatál no Ordenamentu Territóriu, fó ordén, tuir previzaun iha nº.2 artigu 19º, Dekretu-Lei nº.4 /2012, 15 Fevereiro, no alínea p) artigu 2.º, Dekretu-Lei nº.6/2008, 7 Marsu, ne’ebé altera ho Dekretu-Lei n.°36/2008, 22 Outubru no Dekretu-Lei nº.2/2011, 19 Janeiru, atu publika diploma tuir-mai:



Seksaun I

Dispozisaun Jerál



Artigu 1º

Objetu



Diploma ida-ne’e regula prosesu ne’ebé órgaun hosi Planea-mentu Dezenvolvimentu Integradu Distritál (PDID) hala’o hodi identifika no defini prioridade investimentu hodi fornese servisu públiku iha distritu liu husi Planu Investimentu Distritál (PID).



Artigu 2º

Órgaun elaborasaun PID



Entidade ka órgaun nee’bé partisipa iha elaborasaun PID mak:



a) Konsellu Suku;



b) Delegasaun Territoriál (DT);



c) Komisaun Dezenvolvimentu Sub-distritál (KDSD);



d) Komisaun Dezenvolvimentu Distritu (KDD);



e) Ministeriu responsável ba Administrasaun Lokál;



f) Liña Ministeriál;



g) Ajénsia Dezenvolvimentu Nasionál (ADN).



Artigu 3º

Prinsípiu Elaborasaun PID



1. Planu Investimentu Distritál mak lista projetu infraestrutura ne’ebé Komisaun Dezenvolvimentu Distritál (KDD) aprova hafoin prosesu konsulta ne’ebé órgaun PDID hala’o ho komunidade.



2. PID elabora tinan-tinan bazeia ba armonizasaun entre Planu Dezenvolvimentu Suku (PDS) no Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu Nasionál (PEDN).



Artigu 4º

Definisaun Ferramentu PID



1. Ta´es inisiál mak mekanizmu ne’ebé órgaun PDID sira halo hodi hili ka elimina proposta hirak ne’ebé bele hatama ba Planu Investimentu Distritál tuir kritéria ne’ebé determina iha menu indikativu, haree aneksu nº.1 hosi diploma ida-ne’e.



2. Menu indikativu indika lista exemplu investimentu ba finansiamentu PDID ne’ebé iha impaktu direta no indireta ba komunidade nia nesesidade báziku, utiliza ba dezenvolvimentu infraestrutura no fó benefísiu ba uma kain barak.



3. Bazeia ba menu indikativu, investimentu hirak tuir-mai ne’e labele tama PDID:



a) Ekipamentu ho materiál eskritóriu;



b) Edifisiu relijiozu;



c) Pagamentu saláriu, dívida, indemnizasaun no kustu regulár hirak seluk;



d) Programa kréditu.



4. Klasifikasaun tuir paralelizmu mak ferramenta ne’ebé utiliza hodi halo komparasaun sistemátika entre projetu ida ho ida seluk ho objetivu atu fasilita hodi foti desizaun kona-ba projetu ne’ebé atu sai nu´udar prioridade.



5. Ferramenta Matriz Setór Multi-kritéria mak ferramenta ne’ebé KDD utiliza hodi halo prioritizasaun ba proposta ida-idak tuir análize imparsiál ho objetivu atu fasilita komparasaun projetu hirak ne’ebé tau ona iha setór ida nia laran tuir kritéria hirak tuir-mai ne’e:



a) Nível prioridade iha suku, nível sub-distritu ka delega-saun territoriál;



b) Karik suku ka delegasaun territoriál barak liu ida mak hato’o proposta projetu hanesan;



c) Mudansa ba tempu nee’bé atu uza hafoin implementa-saun projetu;



d) Uma kain hira mak hetan benefisiu diretu;



e) Kontribuisaun lokál



f) Rezultadu sensus



6. Ferramenta Matriz Multi-Setór Multi-Kritéria mak ferramenta ida-ne’ebé KDD utiliza hodi halo prioritizasaun ba proposta ida-idak tuir análize imparsiál ho objetivu atu fasilita komparasaun projetu hirak hosi setór hotu-hotu tuir kritéria hirak tuir-mai ne’e:



a) Nível prioridade iha suku, nível sub-distritu ka delega-saun territoriál;



b) Rezultadu hosi matriz setór multi-kritéria;



c) Kustu kada uma kain ne’rbé benefisia;



d) Númeru benefisiáriu feto;



e) Kontribuisaun lokál;



f) Prioridade nasionál.



Seksaun II

Prosesu Elaborasaun PID



Artigu 5º

Faze Elaborasaun PID



Elaborasaun PID sei halo fazeadamente tuir pasu hirak tuir-mai ne’e:



a) Identifikasaun nesesidade dezenvolvimentu iha suku;



b) Prioritizasaun nesesidade dezenvolvimentu iha Suku no Delegasaun Territoriál nível sub-distritu;



c) Prioritizasaun no aprovasaun nesesidade iha KDSD no Delegasaun Territoriál nível distritu;



d) Ta’es, verifikasaun no avaliasaun iha nível distritu;



e) Prioritizasaun proposta no preparasaun esbosu PID hosi KDD;



f) Aprezentasaun no diskusaun esbosu PID ne’ebé prepara hosi KDD iha SKDD no SKDN;



g) Finalizasaun no aprovasaun PID ne’ebé prepara hosi KDD;



h) Submisaun PID ne’ebé aprova ba ministériu responsável ba Administrasaun Lokál;



i) Reajustamentu PID tuir Orsamentu Jerál Estadu ne’ebé aprova hosi Parlamentu Nasionál.



Artigu 6º

Identifikasaun Nesesidade Suku



1. Identifikasaun nesesidade suku mak prosesu konsulta no identifikasaun proposta ne’ebé Konsellu Suku hala’o iha suku ida-idak hodi haruka ba KDSD.



2. Hafoin Governu, liu hosi ministériu responsável ba Administrasaun Lokál, anunsia, alokasaun orsamentu ba distritu hotu ne’ebé inklui iha Orsamentu Jerál Estadu no mós totál projetu ne’ebé distritu iha, suku sira bele hahú prosesu konsulta no identifikasaun sira nia nesesidade.



3. Konsellu Suku tenki hahú prosesu konsulta ba komunidade kona-ba PDID hafoin anúnsiu ne’ebé temi iha númeru 2.



4. Anúnsiu alokasaun nee’bé temi iha númeru 2 sai baze ba implementasaun projetu ne’ebé aprova iha tinan kotuk no mós sai hanesan orsamentu indikativu ba tinan fiskál tuir-mai.



5. Konsellu Suku asegura no atualiza lista PDS liuhosi konsulta ho komunidade iha nível aldeia hodi hetan finansiamentu PDID, tuir manuál kona-ba Planu Dezenvolvimentu Suku.



6. Bainhira Konsellu Suku identifika sira nia nesesidade tenki determina proposta ne’ebé atu implementa tuir Planu Dezenvolvimentu Desentralizadu (PDD) no Programa Dezenvolvimentu Komunitáriu (PDK).



Artigu 7º

Prioritizasaun Nesesidade Suku



1. Prioritizasaun nesesidade iha nível suku mak prosesu examinasaun no análize ne’ebé Konsellu Suku hala’o hodi ta’es no prioritiza proposta hosi Planu Dezenvolvimentu Suku (PDS).



2. Hafoin prosesu konsulta, Konsellu Suku utiliza menu indikativu hodi hala’o ta’es inisiál molok halo prioritizasaun.



3. Hodi hala’o prioritizasaun no aprovasaun proposta projetu ne’ebé bele hetan finsansiamentu PDID, Konsellu Suku tenki utiliza ferramenta Klasifikasaun tuir paralelizmu.



4. Konsellu Suku tenki haruka ba KDSD lista proposta prioridade no deskrisaun projetu aprovadu atu implementa tuir PDD no PDK.



5. Proposta projetu PDK ne’ebé Konsellu Suku haruka tuir númeru anteriór, bele fasilita prosesu ta´es inisiál de’it no labele tama prosesu prioritizasaun hosi KDSD no KDD.



6. Ministru responsável ba Administrasaun Lokál, liuhosi despaxu, mak determina totál proposta projetu ne’ebé suku ida-idak tenki haruka tinan-tinan.



Artigu 8º

Identifikasaun nesesidade



Delegasaun Territoriál nível Sub-distritu



1. Identifikasaun nesesidade investimentu Delegasaun Territoriál nível sub-distritu mak prosesu identifikasaun projetu ne’ebé unidade delegasaun territoriál nível sub-distritu hala’o hodi aprezenta proposta projetu ba finansiamentu PDID.



2. Bainhira suku submete proposta projetu ba KDSD, Delegasaun Territoriál iha nível sub- distritu mós tenki haruka proposta projetu ne’ebé aprova ba KDSD.



3. Ministru esponsável ba Administrasaun Lokál, liuhosi despaxu, mak determina totál proposta projetu ne’ebé delegasaun territoriál ida-idak tenki haruka tinan-tinan.



Artigu 9º

Identifikasaun no Prioritizasaun Nesesidade KDSD



1. Prioritizasaun nesesidade KDSD mak prosesu ne’ebé KDSD hala’o hodi prioritiza proposta projetu hirak ne’ebé simu hosi suku no Delegasaun Territoriál nível sub-distritu.



2. Hafoin simu proposta projetu, KDSD tenki utiliza menu indikativu hodi halo lista ta’es inisiál molok halo prioritizasaun.



3. KDSD tenki utiliza ferramenta klasifikasaun tuir paralelizmu atu hala’o prioritizasaun no aprovasaun proposta projetu ne’ebé atu hetan finsansiamentu PDID.



4. KDSD haruka ba KDD lista prioridade no deskrisaun pro-jetu atu implementa tuir PDD no aneksa lista prioridade dezenvolvimentu suku ne’ebé atu implementa liuhosi PDK.



5. Ministru responsável ba Administrasaun Lokál, liuhosi despaxu, mak determina totál proposta projetu ne’ebé KDSD ida-idak tenki haruka tinan-tinan.



Artigu 10º

Identifikasaun nesesidade



Delegasaun Territoriál nível Distritu



1. Identifikasaun nesesidade delegasaun territoriál nível distritu mak prosesu identifikasaun projetu ne’ebé delegasaun territoriál nível distritu sira hala’o hodi aprezenta proposta projetu hirak ne’ebé atu rekomenda ba KDD.



2. Bainhira KDSD submete proposta projetu ba KDD, Delegasaun Teritorial iha nível distritu mós tenki haruka deskrisaun projetu ne’ebé aprova ba KDSD.



3. Ministru responsável ba Administrasaun Lokál, liuhosi despaxu, mak determina totál proposta projetu ne’ebé Delegasaun Territoriál ida-idak tenki haruka tinan-tinan.



Artigu 11º

Ta’es, Verifikasaun no Avaliasaun



1. Ta’es, verifikasaun no avaliasaun mak prosesu ne’ebé Sekretariadu hala’o hodi ta’es, verifika no avalia proposta projetu ne’ebé KDD simu hosi KDSD no Delegasaun Territoriál nível distritu.



2. Departamentu Planeamentu no Desenvolvimentu Distritál bazeia ba menu indikativu atu halo ta’es inisiál ba proposta hotu-hotu ne’ebé KDD simu.



3. Hafoin simu lista proposta projetu ba verifikasaun no avaliasaun, Ekipa Verifikasaun, Avaliasaun no Supervizaun (EVAS) vizita fatin projetu hodi verifika no avalia viabilidade proposta ida-idak,



4. Iha prosesu verifikasaun proposta, EVAS tenki haree ba fatór krítiku hirak tuir-mai ne’e:

a) Problema kona-ba rai;



b) Problema kona-ba direitu propriedade;



c) Risku ba meiu-ambiente;



d) Fatin lulik ka sagradu.



5. EVAS tenki elimina proposta projetu ne’ebé identifika katak iha fatór krítiku.



6. Hafoin verifikasaun, Sekretariadu no EVAS tenki dezeña no kalkula kustu hosi proposta projetu ida-idak no hetan aprovasaun hosi órgaun kompetente iha nível distritu.



7. Proposta projetu ne’ebé atu aprova tenki kategoriza ba PDD I bainhira iha estimasaun kustu ba proposta nia valór to´o $150.000,00 dólar amerikanu no ba PDD II bainhira iha estimasaun kustu ba proposta nia valór entre $150.001,00 dólar no $500.000,00 dólar amerikanu.



Artigu 12º

Prioritizasaun proposta no preparasaun PID



1. Prioritizasaun proposta mak prosesu ne’ebé Sekretariadu ho EVAS halo hodi prioritiza proposta hotu-hotu ne’ebé hetan ona ta’es, verifikasaun, avaliasaun no kategoriza ba PDD I no PDD II.



2. Sekretariadu ho EVAS utiliza ferramenta Matriz Setór Multi-Kritéria no Matriz Multi-Setór Multi-Kritéria hodi prioritiza proposta projetu ba PID.



3. Sekretariadu tenki aprezenta ba KDD relatóriu kona-ba prosesu planeamentu no sumáriu proposta projetu ba PID.



Artigu 13º

Aprovasaun esbosu Planu Investimentu Distritál



1. KDD tenki diskute relatóriu no sumáriu projetu ne’ebé Sekretariadu aprezenta hodi aprova esbosu Planu Investimentu Distritál.



2. Esbosu Planu Investimentu Distritál mak lista proposta investimentu ne’ebé KDD aprova no propoin atu hetan finansiamentu hosi PDID.



3. Esbosu Planu Investimentu Distritál ne’ebé KDD aprova tenki inklui lista projetu ne’ebé atu implementa ho PDD I, PDD II no PDK.



Artigu 14º

Sorumutu Koordenasaun Dezenvolvimentu Distritu



1. Sorumutu Koordenasaun Dezenvolvimentu Distritu (SKDD) mak sorumutu ida-ne’ebé organiza hosi Koordenadór KDD ho partisipasaun membru sira hotu no envolve parte interesadu hotu-hotu iha nível distritu, hodi fornese informasaun, diskute no armoniza proposta projetu esbosu PID.



2. Parte interesadu nível distritu mak:

a) Funsionáriu administrasaun distritu;



b) Funsionáriu administrasaun sub-distritu;



c) Delegasaun territoriál nível distritu;



d) Sosiedade Sivil ne’ebé hala’o servisu iha distritu;



e) Diretór-Jerál hosi ministériu ida-idak ka ninia reprezen-tante.



3. Rezultadu hosi SKDD mak esbosu PID ne’ebé atu aprezenta iha SKDN no tenki iha ata.



4. KDD ida-idak tenki submete esbosu PID ba ministériu responsável ba Administrasaun Lokál atu fahe ba liña minisériu sira molok hala’o SKDN;



5. DT nível distritu tenki hato’o esbosu PID ne’ebé aprova liuhosi SKDD ba ministeriu tutela molok hala’o SKDN.



Artigu 15º

Sorumutu Koordenasaun Dezenvolvimentu Nasionál



1. Sorumutu Koordenasaun Dezenvolvimentu Nasionál (SKDN) mak sorumutu ida-ne’ebé lidera hosi Primeiru-Ministru ho partisipasaun parte interesadu hotu-hotu iha nível distritál no nasionál, fasilita hosi ministériu responsável ba Administrasaun Lokál no ministériu Finansas.



2. Parte interesadu sira-ne’ebé partisipa iha nível distritál no nasionál ne’e mak:



a) Reprezentante membru KDD;



b) Membru Governu;



c) Sosiedade Sivil ne’ebé hala’o servisu iha distritu;



d) Parseiru dezenvolvimentu.



3. SKDN hala’o hodi fornese informasaun, diskute no armoniza proposta projetu hodi evita duplikasaun entre Planu Distritu nian ho Planu Dezenvolvimentu Nasionál;



4. Rezultadu hosi SKDN mak konfirmasaun kona-ba lista projetu PID no tenki iha ata.



Artigu 16º

Finalizasaun PID



1. Hafoin SKDD no SKDN, Sekretariadu realiza prosesu finalizasaun PID atu hetan aprovasaun KDD.



2. KDD tenki submete ba Governu PID ne’ebé aprova ona hamutuk ho dokumentu tuir-mai nee:



a) Planu Asaun Anuál (PAA) KDD;



b) Matriz Relatóriu Trimestrál (MRT) KDD;



c) Dokumentu deskrisaun projetu;

d) Dokumentu dezeñu no kustu projetu.



3. Dokumentu ne’ebé identifika iha alínea a) no b), númeru 2 iha leten tenki submete ba ministériu responsável ba Administrasaun Lokál hamutuk ho Administrasun Distritu nian.



4. Ministériu responsável ba Administrasaun Lokál mak submete PID ba ministériu Finansas no fó kópia ba ministériu relevante sira.



Artigu 17º

Reajustamentu PID



1. Bainhira iha alterasaun ba proposta dotasaun orsamentu, KDD tenki reajusta PID tuir Orsamentu Jerál Estadu ne’ebé Parlamentu Nasionál aprova.



2. Reajustamentu ne’e tenki hala’o antes implementasaun PID.



Seksaun IV

Dispozisaun Finál no Tranzitóriu



Artigu 18º

Ferramenta no Formuláriu PID



Ferramenta no formuláriu ofisiál hirak ne’ebé atu utiliza hodi elabora PID sei fó-sai liuhosi despaxu ministru responsável ba Administrasaun Lokál.



Artigu 19º

Revogasaun



Diploma ne’e revoga regra hotu-hotu ne’ebé kontraria ho diploma ida-ne´e.



Artigu 20º

Tama iha vigór



Diploma ida-ne’e tama iha vigór iha loron tuir-mai hafoin publika iha Jornál Repúblika.





Aprova hosi Ministru Administrasaun Estatál no Ordenamentu Territóriu iha loron 12, fulan Marsu, tinan 2012







Publika,





Ministru Administrasaun Estatál no Ordenamentu Territóriu.









Arcângelo Leite